uzziedēt
uzziedēt -ziedu -ziedi, -zied, pag. -ziedēju; intrans.
1.Izveidot ziedus, uzplaukt (par ziedaugiem, ziediem).
PiemēriMežā jau uzziedējušas pirmās vizbulītes.
- Mežā jau uzziedējušas pirmās vizbulītes.
- Pēc Jurģiem pavasaris iestājās pilnīgi un uzziedēja Straumēnu vecie ķiršu koki..
- Pavasaros te, olnīcā, zied pienenes. Vēlāk sētmalās uzzied zemenes.
- ..mājas priekšā uzziedējuši ceriņi un nedaudz tālāk zied arī abas ābelītes..
- pārn. ..Ar tūkstoš maigiem, jautriem ziediem Vēl uzzied mana mīlestība Pret rudeni.
- pārn. Tā bija vasara, pilna silta vēja, pat skumja asara tovasar uzziedēja.
- pārn. Tā meitene, kas uzziedēs kā ieva, Kas ūdeni uz puiša delnām lies, Kļūs viņa draugs..
- pārn. Kā staram reizi pamirdzēt un dzist, Kā puķei uzziedēt un novīst klusi!
1.1.Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.).
PiemēriUzziedējis ābeļdārzs.
- Uzziedējis ābeļdārzs.
- Kad pelēcīgs uzziedēs rudzu lauks, Kāds zilpelēks skatiens tev pretī plauks..
- Un sazeļ tīrums artais, un uzzied vaga tā, Ko mūsu delna glāsta..
- pārn. Atgriežas gājputni tavi, un dvēsele uzzied kā pļava.
Avoti: 8. sējums