uzzibsnīt
uzzibsnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; intrans.
1.Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
PiemēriUzzibsnī zibens.
1.1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt. Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī.
PiemēriUzzibsnīt spuldzi.
1.2.pārn. Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
PiemēriMartinsona acis uzzibsnīja. Te tiešām bija ilgi gaidītā izdevība..
1.3.pārn. Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) — par jūtām, pārdzīvojumu.
PiemēriJautrītes acīs uzzibsnīja niknums.
1.4.pārn. Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā atmiņā) — parasti par domām.
PiemēriViņš varētu arī neiet prom. Varētu palikt pavisam manā mazajā istabā. Reizēm tāda doma uzzibsnī.
Avoti: 8. sējums