uzzalgot
uzzalgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Iesākt zalgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot.
PiemēriStarp klinšu bluķiem tumsā šad tad uzzalgoja vilku acis.
- Starp klinšu bluķiem tumsā šad tad uzzalgoja vilku acis.
- pārn. «Grāmatas jums vajadzīgas.. Un to, ko meklējat, to tanīs atradīsiet, - kas naktīm cauri pie tām sēd, tam viņas ar laiku uzzalgo un iestaro acīs.»
Avoti: 8. sējums