cietoksnis
cietoksnis -šņa, v.
1.Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
PiemēriCietokšņa valnis.
- Cietokšņa valnis.
- Cietokšņa bombardēšana.
- Ieņemt cietoksni.
- Cietokšņa forti.
- Jūras cietoksnis.
- Daugavgrīvas cietoksnis.
- Ieeju Kopenhāgenas ūdeņos sarga veclaicīgs cietoksnis ar milzīgiem vaļņiem.
- Jemena ir dabisks cietoksnis. Tuksneši un kalni, kas aizņem Jemenas lielāko daļu, aizšķērsoja ceļu iekarotājiem, palīdzēja šīs kalnu zemes iedzīvotājiem cīnīties par neatkarību.
- Pils bija pārvērsta par cietoksni, apakšstāva logi aizmūrēti, augšējie aizsprostoti, atstātas tikai šaujamās spraugas.
1.1.neakt. Ieslodzījuma vieta.
Piemēri1849. gada pavasarī pulciņa dalībnieki, arī Dostojevskis, tiek arestēti. Kopā ar pārējiem Dostojevski iesloga [Pētera-Pāvila] cietoksnī, kur viņš pavada astoņus mēnešus.
- 1849. gada pavasarī pulciņa dalībnieki, arī Dostojevskis, tiek arestēti. Kopā ar pārējiem Dostojevski iesloga [Pētera-Pāvila] cietoksnī, kur viņš pavada astoņus mēnešus.
- Revolucionārs Ivans Kraličs [1875. gadā] izbēdzis no turku cietokšņa, kurā par piedalīšanos nemieros pret turku kundzību bija mūža ieslodzījumā.
Avoti: 2. sējums