samocīties
samocīties -mokos, -mokies, -mokās, arī -mocos, -mocies, -mocās, pag. -mocījos; refl.
1.Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties. Stipri, arī ilgāku, laiku mocīties, pūlēties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
PiemēriSamocīties smagā darbā līdz pagurumam.
- Samocīties smagā darbā līdz pagurumam.
- «Vispirms jāpadara darāmais.» Noass samocījies skaļi elsoja, viņa platās krūtis cilājās uz augšu un leju kā plēšas.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties. Ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriBraucēji samocās trrs dieniņas - nekur tikt..
- Braucēji samocās trrs dieniņas - nekur tikt..
Avoti: 7-1. sējums