samocīties
samocīties -mokos, -mokies, -mokās, arī -mocos, -mocies, -mocās, pag. -mocījos; refl.
1.Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties. Stipri, arī ilgāku, laiku mocīties, pūlēties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
PiemēriSamocīties smagā darbā līdz pagurumam.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties. Ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriBraucēji samocās trrs dieniņas - nekur tikt..
Avoti: 7-1. sējums