samocīt
samocīt -moku, -moki, -moka, arī -mocu, -moci, -moca, pag. -mocīju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās stipras fiziskas ciešanas.
PiemēriTā viņi gulēja - pārsegti ar sarkanu drēbi, sakropļoti, samocīti.
1.1.Ļoti nogurdināt.
Piemēri«.. ja tu strādātu par algu, tad tev būtu jāstrādā tik ilgi, cik es tev liktu. Bet tad tu pēc darba varētu sūdzēt vecmāmiņai, ka tēvocis tevi samocījis ar grūtu un ilgu darbu.»
1.2.Ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
PiemēriSamocīt sirdi.
1.3.parasti divd. formā: samocīts Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
PiemēriSāpju samocīti vaibsti.
2.Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
PiemēriSamocītajā, steigā artajā tīrumā brīva vaļa nezālēm..
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
PiemēriPateikt pāris samocītu vārdu.
2.2.Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
PiemēriNekas labs neiznāk, loma ir samocīta, bet vaina meklējama režijas dotajā sākotnējā Roplainietes traktējumā.
2.3.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
Piemēri..kādēļ viņi no paša sākuma nevarēja iet pretī viens otram? Atklāti, bez izlikšanās... Nē, viņi laikam nebija tie cilvēki. Un tāpēc nekas vairs nav vesels - ne mīlestība, ne tikšanās prieks. Viss samocīts, saplosīts.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt. Ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriSamoca zēnu divas naktis.
Avoti: 7-1. sējums