Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
samocītība
samocītība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad (kam, piemēram, mākslas darbam, darbībai) piemīt nemākulīgums, pretrunīgums, nevajadzīga sarežģītība.
PiemēriIzteiksmes samocītība dzejā.
Avoti: 7-1. sējums