iztrūkt2
iztrūkt -trūkstu, -trūksti, -trūkst, pag. -trūku; intrans. parasti 3. pers.; sar.
1.Pietrūkt.
PiemēriSadalot esošos barības līdzekļus pa mēnešiem, redzam, kādi barības līdzekļi iztrūkst un kādi paliek pāri.
2.nevēl. Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
Avoti: 3. sējums