skanīgs
skanīgs -ais; s. -a, -ā
skanīgi apst.
1.Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
PiemēriSkanīga vijole.
- Skanīga vijole.
- Skanīgas rotas lietas.
- Skanīgs porcelāns.
- Skanīgs ledus.
- Skanīgo kastaņešu pavadībā čigānietes atraisīja savas jau tā pārlieku vaļīgās balsis..
- Pēdējā kamanu ceļā pie Vilkupu vārtiem apstājās jauns garkājis bēris. Nošķind skanīgi zvārguļi.
- Annai iegribējās, kaut jau būtu februāris ar savām skanīgajām lāstekām..
- pārn. Tu zvans esi mans, Un es esmu tava mēle, To dziesmu, kas tevī skan, Tu skanīgs ar mani spēlē.
- pārn. Un man naktīs nāks miegs, Un no rīta būs skanīga sirds. Un es atgūšu saskaņu..
1.1.Tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību).
PiemēriSiena laika sākumu Jāņu sestdienā iezvana Saldumu Jānis, rasainā saullēktā skanīgi izkapti asinādams.
- Siena laika sākumu Jāņu sestdienā iezvana Saldumu Jānis, rasainā saullēktā skanīgi izkapti asinādams.
- No daudzu koka cauruļu galiem vienmērīgi un skanīgi tajā [grāvī] tecēja dzidrs ūdens.
- ..soļi, kad Janka apcērtas un dodas prom, nav mierīgi. Ar tādiem straujiem, skanīgiem soļiem mēdz joņot liels satraukums.
1.2.Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi). Tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas.
PiemēriSkanīga koncertzāle.
- Skanīga koncertzāle.
- Skanīgs mežs.
- Zeme grima krēslā, bet meitenē bija daudz gaismas. Viņai šķita, ka krūtīs būtu uzplaukušas visas maija pienenes, ka pavisam tuvu smaržotu skanīga bērzu birze..
- Istabas bija lielas un skanīgas, un visas tās bija vienādi tukšas.
- ..gaiss bija tik tīri skanīgs, ka tālu dzirdams ik skaļāk pateikts vārds.
1.3.Tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu).
PiemēriĀtri aizrit skanīgās stundas. Izskan pēdējās jauktā kora koncerta dziesmas..
- Ātri aizrit skanīgās stundas. Izskan pēdējās jauktā kora koncerta dziesmas..
- Tad bija piecdesmit skanīgas minūtes. Mēs nerunājām ne vārda, nemēģinājām profesionāli vērtēt vai analizēt, mēs tikai klausījāmies..
- Un, lai gan no dzelzceļa esam aizgājuši patālu, vismaz kilometrus trīs, skanīgajā rītā sadzirdams, kā precinieks aizdārdina un apklust.
2.Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
PiemēriSkanīga dziesma.
- Skanīga dziesma.
- Skanīgi smiekli.
- Māris: Man palikusi prātā jūsu balss. Dzidra, skanīga kā zvaniņš.
- ..abas sarunājās tik tīši skanīgās balsīs, ka to varēja dzirdēt katrs garāmgājējs uz ielas.
- Daži vecāki vīri un pāris jauniešu sēdēja pie galdiņiem un klusi, bet skanīgi dziedāja..
3.Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piemēram, par tekstu).
PiemēriSkanīga dzeja.
- Skanīga dzeja.
- Skanīgs nosaukums.
- ..[Roberts] referēja ar lielāko cieņu... darbības pārskats iznāca gluds un skanīgs kā labi izstrādāta novele.
- Dzirdam gan daudz skanīgu, ārēji spārnotu vārdu, bet galu galā tā patiesība, ko viņi pauž, šķietas gaužām pelēka un nevarīga, neredzam cilvēkus.
3.1.pārn. Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
PiemēriSvētku ritmus skanīgākus vērš arī sporta sarīkojumi.
- Svētku ritmus skanīgākus vērš arī sporta sarīkojumi.
- Ar žestiem un balsi viņa sev uzmanību nekad nav pievērsusi, ar skanīgiem kampaņu pasākumiem arī ne.
- Pakāpeniski viņa [gleznotāja] palete kļūst skanīgāka un spožāka krāsu ziedā. Gleznu pamatnoskaņa ir mažorīga, un mākslinieka kūsājošais temperaments izpaužas nevaldāmā krāsu priekā.
4.pareti Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties. Tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
PiemēriUz skatuves Skujenieces Vizbulīte bija skaista meitene, veikla un skanīga.
- Uz skatuves Skujenieces Vizbulīte bija skaista meitene, veikla un skanīga.
- ..danči un rotaļas [krogu] katru vakaru nenotiek.. It īpaši tais vakaros ne, kad muižas skanīgākās meitas nav atnākušas.
Avoti: 7-1. sējums