skanēt
skanēt parasti 3. pers., skan, pag. skanēja; intrans.
1.Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
PiemēriSkan dziesmas.
Stabili vārdu savienojumiSkanēt ausīs.
1.1.Par cilvēka runu, balss skaņām.
PiemēriSkan palīgā sauciens.
1.2.Par dzīvnieku radītām, parasti balss, skaņām.
PiemēriSkan suņa rejas.
1.3.Radīt skaņas (par priekšmetiem, iekārtām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriSkan radiouztvērējs.
1.4.pārn. Izpausties (piemēram, balsī, runā) — parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
Piemēri..sargs kliedza tā, ka nevarēja izprast, vai balsī skan niknums vai milzīgas izbailes.
2.Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
PiemēriZāle skan aplausos.
3.Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
PiemēriTā apmēram skanēja vecās Margrietas testaments..
3.1.Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
PiemēriVēstules saturs skanēja apmēram tā..: «Cienītais kungs! Jums raksta kāda maza, nelaimīga meitene..»
3.2.Radīt (kādu) iespaidu, izklausīties (kā) — par vārdiem, valodu.
PiemēriVārdi skan kā pavēle.
3.3.pārn. Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) — parasti par mākslas darbu.
PiemēriPadomju laikā pie «Vaidelotes» iestudēšanas ķeras J. Raiņa Dailes teātra režisors Eduards Smiļģis. Izrāde pierāda, ka Aspazijas māksla skan arī mūsu laikam.
3.4.pārn. Būt plaši pazīstamam, zināmam. Izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
PiemēriGar Straumes [strēlnieka] rotas zemnīcām gāja uz pozīciju pusi papildrotas... Viņi gāja un dziedāja, ka dosies cīņā.., lai pasaultāli skanētu dzimtenes slava.
Avoti: 7-1. sējums