skanīgs
skanīgs -ais; s. -a, -ā
skanīgi apst.
1.Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
PiemēriSkanīga vijole.
1.1.Tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību).
PiemēriSiena laika sākumu Jāņu sestdienā iezvana Saldumu Jānis, rasainā saullēktā skanīgi izkapti asinādams.
1.2.Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi). Tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas.
PiemēriSkanīga koncertzāle.
1.3.Tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu).
PiemēriĀtri aizrit skanīgās stundas. Izskan pēdējās jauktā kora koncerta dziesmas..
2.Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
PiemēriSkanīga dziesma.
3.Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piemēram, par tekstu).
PiemēriSkanīga dzeja.
3.1.pārn. Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
PiemēriSvētku ritmus skanīgākus vērš arī sporta sarīkojumi.
4.pareti Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties. Tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
PiemēriUz skatuves Skujenieces Vizbulīte bija skaista meitene, veikla un skanīga.
Avoti: 7-1. sējums