ataust
ataust parasti 3. pers., -aust, pag. -ausa; intrans.
1.Iestāties, iesākties (par rītu, dienu). Sākt aust (par gaismu).
PiemēriAtausa rīts. Vispirms to varēja samanīt no zilganuma uz logu rūtīm..
- Atausa rīts. Vispirms to varēja samanīt no zilganuma uz logu rūtīm..
- Un Lubāns, un Burtnieks, un Alauksts Kā mazākie brāļi nu Sevanu sveic, - Kad saule pār kalngaliem ataust..
- pārn. Brīvības saule ataususi mūsu zemē, un latvieši nekad vairs nekļūs vācu vergi.
2.Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (par pārdzīvojumiem).
PiemēriAtaust daudz atmiņu.
- Ataust daudz atmiņu.
- Aina pēc ainas cita par citu spilgtākas atausa acu priekšā.
- Kurp vien [zēns] paraudzījās, visur atausa atmiņā kāds līksms vai bēdīgs notikums.
- «Mani uzskata par provokatoru ..» Zubura smadzenēs atausa baiga atziņa.
- Ar jaunu rītu visiem [zvejniekiem jūrā] atausa jauna cerība, jo laiks.. [tapa] skaidrs un rāms.
Avoti: 1. sējums