noplunkšķēt
noplunkšķēt parasti 3. pers., -plunkšķ, pag. -plunkšķēja
noplunkšēt parasti 3. pers., -plunkš, pag. -plunkšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi plunkšķēt.
PiemēriDīķī noplunkšķ iemestais akmens.
- Dīķī noplunkšķ iemestais akmens.
- Pēc brīža kaut kur aiz kārklu cera noplunkšēja ūdens..
- Ai, es jau redzu, ka lejā ir strauts, neaizsalis avots. Bet es nekā vairs tur nevaru darīt! Abas slēpes noplunkšķ ūdenī..
- Atvaros brīžiem noplunkšķēja kāda zivs..
Avoti: 5. sējums