nopluskāties
nopluskāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; parasti divd. formā: nopluskājies
1.Refl. → nopluskāt. Tikt nopluskātām.
PiemēriNopluskājušās piedurknes.
1.1.Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
PiemēriNopluskājusies dūšīga sieva kravājas lauka ar visādiem saiņiem un maisiem.
2.parasti 3. pers. Kļūt retam, neizskatīgam, negludam (par apmatojumu, apspalvojumu).
PiemēriNopluskājusies spalva.
2.1.Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu.
PiemēriLīzi un Andri.. saņēma nopluskājies Krancis..
Avoti: 5. sējums