Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nopluskāties
nopluskāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; parasti divd. formā: nopluskājies
1.Refl. → nopluskāt. Tikt nopluskātām.
PiemēriNopluskājušās piedurknes.
  • Nopluskājušās piedurknes.
1.1.Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
PiemēriNopluskājusies dūšīga sieva kravājas lauka ar visādiem saiņiem un maisiem.
  • Nopluskājusies dūšīga sieva kravājas lauka ar visādiem saiņiem un maisiem.
2.parasti 3. pers. Kļūt retam, neizskatīgam, negludam (par apmatojumu, apspalvojumu).
PiemēriNopluskājusies spalva.
  • Nopluskājusies spalva.
2.1.Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu.
PiemēriLīzi un Andri.. saņēma nopluskājies Krancis..
  • Līzi un Andri.. saņēma nopluskājies Krancis..
Avoti: 5. sējums