nopļāpāt
nopļāpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
Pļāpāt (visu laikposmu) un pabeigt pļāpāt.
Piemēri«Es esmu uz ielas stundu nopļāpājis ar cilvēku un pēc tam divas dienas domājis, kas viņš tāds ir, bet neesmu varējis atcerēties.»
Avoti: 5. sējums