rokdarbi
rokdarbi -u, vsk. rokdarbs, -a, v.
1.dsk. Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām. Attiecīgais lietišķās mākslas veids.
PiemēriRokdarbu pulciņš.
- Rokdarbu pulciņš.
- Viens no lietišķās mākslas veidiem ir rokdarbi. Tos izstrādā ļoti dažādi - gan uz auduma pamata, izšujot vai darinot izvilkuma darbus, gan arī veidojot no pavedieniem - pinot, aužot, tamborējot, adot, tīklu metot utt.
1.1.arī vsk. Šādi darināts izstrādājums.
PiemēriViņu mamma pēc darba atrod laiku piesēsties pie rokdarba, ierādīt to meitenēm. Un, lūk, vienai pilna kārba pietamborēta ar čībām - sev un māsām, otrai - iesākts džemperis, trešajai - bārkstains dīvānspilvens.
- Viņu mamma pēc darba atrod laiku piesēsties pie rokdarba, ierādīt to meitenēm. Un, lūk, vienai pilna kārba pietamborēta ar čībām - sev un māsām, otrai - iesākts džemperis, trešajai - bārkstains dīvānspilvens.
- Anita nesen bija iesākusi kādu lielāku rokdarbu - sienas paklāju pēc tautiska meta.
- ..rūpnīcā pirmo reizi izstādīti pašu darbinieku rokdarbi:.. pinumi, mezglojumi, adījumi.
2.dsk.; vēst. Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
PiemēriUz galda stāvēja tēva ģīmetne koka rāmītī. Skolā rokdarbu stundā Voldiņš šo rāmīti pats bija taisījis.
- Uz galda stāvēja tēva ģīmetne koka rāmītī. Skolā rokdarbu stundā Voldiņš šo rāmīti pats bija taisījis.
- Viņš pastāstīja arī par sevi. Viņš esot rokdarbu skolotājs Rīgā.
Avoti: 6-2. sējums