Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rokdarbniece
rokdarbniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
rokdarbnieks -a, v.; retāk
Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1). Rokdarbu speciālists.
PiemēriRokdarbnieču izstādes.
Avoti: 6-2. sējums