Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rokdarbniece
-es, dsk. ģen. -ču, s.
-a, v.; retāk
Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1). Rokdarbu speciālists.
PiemēriRokdarbnieču izstādes.
Avoti: