Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rokauts
rokauts -a, v.; etn.
Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
PiemēriIevērojamākie vīrieši, iespējams - karavadoņi, nēsāja ap kreiso roku ar bronzu izrotātus rokautus..
Avoti: 6-2. sējums