Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nozibināt
nozibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Īsu brīdi zibināt un pabeigt zibināt.
PiemēriNozibināt gaismu gar acīm nu.. māte atbildot nozibināja acis..
1.1.intrans.
Piemēri..viņai pēkšņi kā saules zaķītis gar acīm nozibināja.
2.Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
PiemēriBeiziķis grāba kabatā, izrāva darba apliecību, nozibināja to gaisā un steidzīgi skaidroja..
Avoti: 5. sējums