nozibināt
nozibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Īsu brīdi zibināt un pabeigt zibināt.
PiemēriNozibināt gaismu gar acīm nu.. māte atbildot nozibināja acis..
- Nozibināt gaismu gar acīm nu.. māte atbildot nozibināja acis..
1.1.intrans.
Piemēri..viņai pēkšņi kā saules zaķītis gar acīm nozibināja.
- ..viņai pēkšņi kā saules zaķītis gar acīm nozibināja.
2.Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
PiemēriBeiziķis grāba kabatā, izrāva darba apliecību, nozibināja to gaisā un steidzīgi skaidroja..
- Beiziķis grāba kabatā, izrāva darba apliecību, nozibināja to gaisā un steidzīgi skaidroja..
- Viņa pēkšņi apsviežas, skatītājiem aurojot, nozibina košu apakškārtu.
Avoti: 5. sējums