noziedēt

noziedēt -ziedu, -ziedi, -zied, pag. -ziedēju; intrans.

1.Ziedēt un izbeigt ziedēt.

PiemēriPēc tautas kalendāra vasara sākas tad, kad nozied ceriņi un sāk ziedēt mežrozes.

Pēc tautas kalendāra vasara sākas tad, kad nozied ceriņi un sāk ziedēt mežrozes.
Uzpūš vējš, notrauc pūkas noziedējušai pienenei..
Un ābele balti nozied Vēl vienu pavasari.
pārn. Ar pēdējām dālijām nozied vasara.
pārn. Dienas nozied kā dzeltenās saules puķes..

1.1.pārn. Zaudēt jaunības skaistumu. Novecot.

PiemēriAp acīm un mutes kaktiņiem ēnoja daudz sīku krunciņu, seja bija pavisam savītusi. Veca, noziedējusi sieviete..

Ap acīm un mutes kaktiņiem ēnoja daudz sīku krunciņu, seja bija pavisam savītusi. Veca, noziedējusi sieviete..

2.parasti 3. pers.; reti Pārklāties (ar ziedošiem augiem).

PiemēriRe, abi stāvie krasti noziedējuši ar puķēm!

3.parasti divd. formā: noziedējis Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, arī gaišākam (parasti par rudzu maizi).

Piemēri«Krūziņu [krūzīti] piena mēs tev tomēr varam piedāvāt un riecienu rupjas, noziedējušas rudzu maizes - nedēļu atpakaļ.. izcepām.»

«Krūziņu [krūzīti] piena mēs tev tomēr varam piedāvāt un riecienu rupjas, noziedējušas rudzu maizes - nedēļu atpakaļ.. izcepām.»
Noziedējusi maize sātīgāka.

4.vienk. Nozust (par cilvēkiem).

Avoti: 5. sējums