noziedznieks
noziedznieks -a, v.
noziedzniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.jur. Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
PiemēriPolitisks noziedznieks.
Stabili vārdu savienojumiKara noziedznieks.
2.Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
PiemēriVisu laikmetu domātāji, kā lielu, tā mazu tautu dižgari vienmēr uzsvēruši: sliņķis ir noziedznieks.
Avoti: 5. sējums