kvēlināt
kvēlināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Stipri karsēt, tā ka kvēlo (1).
PiemēriKvēlināt metālu.
- Kvēlināt metālu.
- Es savam pēlējam Ar oglēm pirti kūru, Kam tas manu augumiņu Kā oglīti kvēlināja.
- pārn. Bet ar viskarstāko dzejnieces sirds elpu kvēlināta ir «Balāde par geriljero».
2.Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
Piemēri«Tas kroplums visu mūžu kvēlinājis viņam naidu kā neizdziestošas ogles kalēja ēzē.»
- «Tas kroplums visu mūžu kvēlinājis viņam naidu kā neizdziestošas ogles kalēja ēzē.»
- ..[dzejoļa] autoram patiešām izdevies rosināt padomju cilvēkā jaunas domas, kvēlināt viņa gribu, mudināt, lai tas paškritiski pārlūko savu dzīvi..
2.1.intrans.
Piemēri..drauga stāsts silda un kvēlina.
- ..drauga stāsts silda un kvēlina.
Avoti: 4. sējums