nograut
nograut -grauju, -grauj, -grauj, pag. -grāvu
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
Piemēri..gaiss iekrācās, pavisam tuvu nogrāva sprādziens..
2.trans. Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
Piemēri..pieceļas tēvs,.. pēkšņi nograuj: «Kas tad tie par jokiem?»
Avoti: 5. sējums