Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
strautenes
strautenes -ņu, vsk. strautene, -es, s.
Kukaiņu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā. Šīs kārtas kukaiņi.
PiemēriPieaugušās strautenes lido nelabprāt, parasti sēž uz augiem upju, strautu vai avotu malā..
  • Pieaugušās strautenes lido nelabprāt, parasti sēž uz augiem upju, strautu vai avotu malā..
  • Mūžīgi tā [baltā cielava] kaut kur steidzas, sīkiem ātriem solīšiem dzenas pakaļ pirmajiem pavasara kukaiņiem - mušām, strautenēm.
Avoti: 7-2. sējums