straujtece
straujtece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
PiemēriSākas nobrauciens kādus 20 km lejup pa Ogri. Braukšana laba. Jūt straumi. Vietām nelielas straujteces, kas drusku pašūpo, drusku uzšļaksta ūdeni.
- Sākas nobrauciens kādus 20 km lejup pa Ogri. Braukšana laba. Jūt straumi. Vietām nelielas straujteces, kas drusku pašūpo, drusku uzšļaksta ūdeni.
- pārn. Tādi ļaudis.. neprot sevi saudzēt, nemeklē klusus, iestaigātus ceļus, allaž atrodas dzīves straujtecē..
Avoti: 7-2. sējums