straujtece
straujtece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
PiemēriSākas nobrauciens kādus 20 km lejup pa Ogri. Braukšana laba. Jūt straumi. Vietām nelielas straujteces, kas drusku pašūpo, drusku uzšļaksta ūdeni.
Avoti: 7-2. sējums