straujums

straujums -a, v.; parasti vsk.

1.Vispārināta īpašība → straujš₁, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriSkrējiena straujums.

1.1.arī dsk. Straujtece.

PiemēriKrācēs un straujumos ar bezinerces spoli.. sekmīgi ķērām sapalus.

2.Vispārināta īpašība → straujš₂, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriVisgrūtāk bija iemācīt jaunajiem [pagrīdes] biedriem pacietību. Savā straujumā tie nerēķinājās ar briesmām..

Avoti: 7-2. sējums