strāvojums
strāvojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → strāvot1.
Piemēri..vakars, jau krēslodams, bija sastindzinājis gaisa plūsmas, katru vismazāko strāvojumu no saulē iesilušās dienas.
2.Darbība, process → strāvot2.
PiemēriJau sen viņu reibināja tās tuvums, tumšās un skumjās acis,.. bet tik spēcīgu jūtu strāvojumu kā šodien sajuta pirmo reizi.
Avoti: 7-2. sējums