strāvot
strāvot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
PiemēriNoliktavas durvis bija vaļā - pa tām, putekļus uz augšu ceļot, strāvoja auksts, dzirkstošs gaiss.
1.1.Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
PiemēriGaisā strāvoja saceltu putekļu mutuļi..
2.Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
PiemēriSausās acis dega liesmainā naidā, zem kura juta strāvojam sāpes un atmiņu plūdumu..
Avoti: 7-2. sējums