strāvot
strāvot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
PiemēriNoliktavas durvis bija vaļā - pa tām, putekļus uz augšu ceļot, strāvoja auksts, dzirkstošs gaiss.
- Noliktavas durvis bija vaļā - pa tām, putekļus uz augšu ceļot, strāvoja auksts, dzirkstošs gaiss.
- Un aukstums strāvoja no sasalušās zemes, no ledainām ierakuma sienām, no katra priekšmeta, kur pieskārās.
- Zaļo laivu viņi pameta ezera «Gauru» galā, kur bija pati dziļākā vieta. Apakšā tur strāvoja auksti avoti, karstā laikā griezās pat atvars..
- ..gājējs vairījās no gaismas šaltīm, kas strāvoja pa logiem..
- Gaisā strāvoja rēnas skaņas - laiski sarējās suņi, vērās un atkal aizkrita durvis.
- ..no kafejnīcām strāvoja kārdinošas smaržas.
1.1.Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
PiemēriGaisā strāvoja saceltu putekļu mutuļi..
- Gaisā strāvoja saceltu putekļu mutuļi..
2.Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
PiemēriSausās acis dega liesmainā naidā, zem kura juta strāvojam sāpes un atmiņu plūdumu..
- Sausās acis dega liesmainā naidā, zem kura juta strāvojam sāpes un atmiņu plūdumu..
- Klausītāju arvien saviļņo lirisms, jūtu siltums, kas strāvo no katras skumjā.. valša takts.
- [Eduarda] Smiļģa izrādēs, uz skatuves bija daudz kustības, spilgtas krāsas, žilbinošas gaismas, tajās strāvoja plašs vēriens un pacēlums..
Avoti: 7-2. sējums