kavēties
kavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
PiemēriKavēties priekšnamā.
1.1.Palikt, pieturēt (kur kādu laiku) — par transportlīdzekļiem.
PiemēriMazajā piestātnē vilciens ilgi nekavējās. Pieturēja, nošņācās un tūliņ atkal sakustējās, lai dotos tālāk.
2.Nodoties (piemēram, atmiņām, sarunai). Pievērsties (kam atmiņās, sarunā).
PiemēriSavās atmiņās kavēdamies, es atkāpos pagātnē, nosviedis vairāk nekā četrdesmit gadus no pleciem.
Stabili vārdu savienojumiKavēties (ar) acīm.
2.1.Pievērsties (kam) — parasti par domam, skatienu.
PiemēriKad Didzis atgādināja viņai par sārtajiem āboliem, Sarmīte atcerējās, bet viņas domas pie tiem kavējās tikai īsu brīdi..
3.Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams.
PiemēriTādos apstākļos īstenībā nevarēja iziet jūrā, un tas nozīmēja kavēties vismaz vēl vienu dienu.
3.1.Palikt, pieturēt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams (par transportlīdzekļiem).
PiemēriVilciens kavējās ceļā pusstundu.
4.Neierasties paredzētajā laikā.
Piemēri..Dzeguze.. vispirms paskatījās uz ārdurvīm, pēc tam - pulkstenī. Vajadzēja atnākt Tijai, bet viņa kavējās.
4.1.Nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
PiemēriAutobuss kavējas.
4.2.Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu).
PiemēriSūtījums kavējas.
7.novec. Rotaļāties (ar ko, ar kādu).
Piemēri..pļavā mirdzēja un locījās visvisādas puķes, it kā tās gribētu uzsaukt skatītājiem: «Nāc, plūc mūs un kavējies ar mums!»
Avoti: 4. sējums