kavēt
kavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
Piemēri..viņš manīja, ka Meimurs.. tīšām viņu kavē satikties vienatnē ar Martu. Ja Ozols ieradās bodē, tad Meimurs kā likts bija tūliņ klāt..
1.1.intrans.
Piemēri«Bet to tu zini, dēls, ka jums ir daudz ienaidnieku. Tie mierā negulēs, raudzīs kavēt un kaitēt, kur vien spēs.»
1.2.Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
PiemēriSmidzina sīks lietutiņš. Laiks kinogrupu kavē.
1.3.intrans.
PiemēriNo koka atlūzis, aizkaltis zars. Bet - maisās pa kājām, kavē.
1.4.Traucēt (ar savu rīcību kādu norisi, procesu, darbību).
PiemēriMeņševiki un izlīdzēji ar savu rīcību kavēja revolucionārās cīņas vispārējo norisi.
1.5.Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
PiemēriPārmērīgs augsnes mitrums kavē meža normālu augšanu..
2.Vadīt, izmantot (laiku, laikposmu) nelietderīgi. Tērēt.
PiemēriZvejnieki ar atzinību runāja par labu apgādi ar pārtiku, bet sarūgtināti,.. ka velti jākavē laiks, gaidot gan taru, gan tīklu papildinājumus.
Stabili vārdu savienojumiKavēt (arī īsināt) laiku.
3.Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.).
PiemēriKavēt lekcijas.
3.1.Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
PiemēriJa katrs strādnieks dienā kavē vienu minūti no darba laika, valsts gadā zaudē 50 miljonus rubļu.
3.2.Neierasties laikā (darbā, mācībās u. tml.).
PiemēriNekavēt darbu nevienu rītu.
Avoti: 4. sējums