kāviens
kāviens -a, v.
1.parasti vsk.; sar. Sitieni (piemēram, piekaujot). Stiprs pēriens.
Piemēri..tādu kāvienu Kola patiešām saņēma dzīvē pirmo reizi. Taču vairāk par pārsisto lūpu un degunu sūrstēja nicīgi nošņāktais vārds «nodevējs».
2.pareti Paveikta darbība, rezultāts → kaut [1] (1).
PiemēriTas tik bija viens kāviens: sivēns pagalam.
Avoti: 4. sējums