Paplašinātā meklēšana
Meklējam kavēt.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (124):
- aizgulēt Aizguļoties nokavēt. Nogulēt.
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
- nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
- uzkavēt Aizkavēt (kādu).
- noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
- retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
- glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā).
- noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
- palaist Atbrīvot, arī neaizturēt, neaizkavēt.
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams. Tīši, ar nodomu kavēties.
- palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
- klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā.
- palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
- aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
- atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka tiek aizkavēta (kāda rīcība).
- aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
- kavēšana Darbība --> kavēt.
- kavēšanās Darbība --> kavēties.
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt (ko).
- pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
- iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
- marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
- atgulēt Izgulēt (aizkavēto vai neizgulēto miegu).
- pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
- Mest sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) Jaukt, traucēt, kavēt.
- Bāzt nūju riteņos Jaukt, traucēt, kavēt.
- Mest (arī grūst, sviest) sprunguļus riteņos, arī bāzt nūju (arī spieķi) riteņos, arī likt spieķi riteņos Jaukt, traucēt, kavēt.
- Likt spieķi riteņos, arī bāzt spieķi (arī nūju) riteņos Jaukt, traucēt, kavēt.
- Sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) Jaukt, traucēt, kavēt.
- Mest ceļā sprunguļus Jaukt, traucēt, kavēt.
- Sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) Jaukt, traucēt, kavēt..
- Būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) Kategoriski pretoties (kam). Enerģiski censties aizkavēt (ko).
- Vilkt (arī stiept) laiku garumā Kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
- Stiept (arī vilkt) laiku garumā Kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
- Vilkt (arī stiept) laiku garumā Kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
- aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām). Lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
- aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
- antibiotikas Mikroorganismu, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
- dairīties Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
- ļaut Neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi).
- ļaut Neaizkavēt, nepārtraukt (skatiena vēršanos kur).
- noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt). Aizliegt.
- aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
- aizskart Neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
- aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
- pasēdēt Neilgu laiku sēdēt. Neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
- atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
- liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
- atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
- novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Nokavēt (2).
- Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Nespēt izpildīt (kādu uzdevumu), aizkavēties (kādā darbā).
- atpalikt Nespēt izpildīt, aizkavēties.
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties (2).
- aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts. Laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
- nosebot Nokavēt (1).
- novēlot Nokavēt (1).
- pārkavēt Nokavēt (īsto laiku).
- palaist Nokavēt, novēlot (piemēram, termiņu).
- noseboties Nokavēties (1).
- novēloties Nokavēties (1).
- aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku. Nokavēties. Novēloties.
- nekavējoties Nol. divd. --> kavēties.
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- noildzināt Paildzināt. Arī aizkavēt.
- Paīsināt laiku Pakavēt laiku.
- Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- Mest skatu (arī skatienu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
- apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
- repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
- aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
- apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību
- Negatīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai aizkavētu nevēlamu gēnu nodošanu nākamajām paaudzēm.
- piketēt Paust savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavēt (ko) ar piketu [1] (2).
- panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk. Arī atgūt (nokavēto).
- kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (1).
- kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (2).
- kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (3).
- nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (1).
- nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (2).
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
- obstrukcija Protesta veids (parasti parlamentos) - trokšņošana, garu runu teikšana u. tml., lai sēdē, sapulcē aizkavētu vai nepieļautu lēmuma pieņemšanu.
- Likt spieķi riteņos Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību).
- (Aiz)likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- Likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- Pašaut (arī aizlikt) kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- (Aiz)likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
- nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu). Radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
- aizkavējums Rezultāts --> aizkavēt.
- iekavējums Rezultāts --> iekavēt.
- sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
- atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
- pakavēt Savienojumā «pakavēt laiku»: neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi. Neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- laist Savienojumā ar «cauri», «garām»: neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- Spēka paņēmiens Sporta spēlēs - noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.
- iesteigt Steidzīgi, ātri paveikt (iekavēto).
- steidzīgs Tāds, kam nav laika (piemēram, kur ilgāk palikt, uzkavēties). Arī nevaļīgs.
- neizbēgams Tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst.
- antibiotisks Tāds, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
- neapturams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
- nenovēršams Tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
- foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur publika var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
- aizķerties Tikt kavētam (sākt, turpināt kādu pasākumu). Aizkavēties.
- aizkavēt Traucēt, kavēt (kādu laiku).
- Likt šķēršļus Traucēt, kavēt, ierobežot.
- Likt šķēršļus Traucēt, kavēt, ierobežot.
- Ķerties (riteņa) spieķos, arī ķerties riteņos Traucēt, kavēt.
- Ķerties riteņa spieķos, arī ķerties riteņos Traucēt, kavēt.
- Ķerties riteņa spieķos, arī ķerties riteņos Traucēt, kavēt.
- pindzelēties Tūļāties, kavēties.
- atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību). Nelaist.
- aizmesties Uz īsu brīdi apstāties kustībā, kavēties (kur, pie kā).
- sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek, piemēram, traukam, ķermeņa daļai, lai aizkavētu siltuma aizplūšanu no tās.
- nenovēršamība Vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
kavēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV