apstāties
apstāties -stājos, -stājies, -stājas, pag. -stājos; refl.
1.Pārstāt kustēties, virzīties.
PiemēriKolonna apstājās pie tilta.
1.1.Par transportlīdzekļiem.
PiemēriVilciens apstājas stacijā.
1.2.pārn. Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā).
PiemēriApstāties savā attīstībā.
Stabili vārdu savienojumiApstāties (arī palikt) pusceļā.
1.3.Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
PiemēriApstāties pie sienas avīzes palasīt.
1.4.pārn. Uz brīdi pievērsties (par skatienu).
PiemēriTe acij ir kur apstāties un pakavēties. Zaļi sazēluša ziemāja un tikko sadīguša vasarāja lauki... Svaigi zaļas birzes, kur egles bērziem un kļavām jauktas ...
1.5.pārn. Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
PiemēriViņa [Taņa] bija pateicīga brālim un tēvam par to, ka viņi nemēģināja ilgāk apstāties pie šā jautājuma..
2.Pārtraukt (darbu).
PiemēriBramanis arī apstājies, tukšu mašīnu griezt taču nebij jēgas.
2.1.Pārstāt darboties (par organismu, tā daļām).
PiemēriSirds apstājusies.
2.2.Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām).
PiemēriPulkstenis apstājies.
2.3.Pārstāt norisēt (par darbību, kustību).
PiemēriBrauciens apstājas.
2.4.Pārstāt norisēt (par procesu).
Piemēri..audzelīgi, vijīgi, neatlaidīgi [kārkli], vētrām spītēdami, aiztur smilšu tecējumu, liek tam apstāties un palikt uz vietas.
2.5.pārn. Pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
PiemēriLaiks apstājies uz vietas.
3.pareti Sastāties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApstāsties ap galdu.
Avoti: 1. sējums