laist
laist laižu, laid, laiž, pag. laidu.
1.trans. Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
PiemēriLaist ciemiņus istabā.
1.1.Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes). Ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
PiemēriLaist slimnieku no slimnīcas ārā.
1.2.Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
PiemēriLaist aitas aplokā.
Stabili vārdu savienojumiLaist suni (kādam) virsū.
1.3.parasti nolieguma teikumos. Savienojumā ar «klāt»: Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriSuns neviena nelaiž klāt.
1.4.Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
PiemēriLaist zirgu rikšiem.
2.trans. Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
PiemēriLaist skolēnus ekskursijā.
Stabili vārdu savienojumiLaist (kādu) mierā.
2.1.Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
Piemēri..garu nakti [vecāki] burās un prātoja, vai laist dēlu pasaulē, vai ņemt Zani mājā.
2.2.Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
PiemēriJezupam, tāpat kā daudziem šejienes vīriem, vajadzēja piepelnīties ārpus mājas, lai varētu laist skolā četrus bērnus.
2.3.Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
Piemēri«Turklāt atvaļinājumā arī viņu nelaiž.»
3.intrans.; sar. Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
PiemēriIzrāvis mopēdu no šķūņa, uztarkšķinu un laižu uz kaimiņiem.
3.1.Skriet, ātri iet (par dzīvniekiem).
PiemēriKrančelis, asti iemiedzis, kā šausmās bēgdams, laida uz māju pusi..
4.trans. Virzīt (priekšmetu noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Panākt, arī ļaut, lai (priekšmets) virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
PiemēriLaist maizi krāsnī.
Stabili vārdu savienojumiLaist (arī mest, sviest) pār bortu.
4.1.Virzīt, parasti ar slīdošu kustību (kādā virzienā ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju).
PiemēriEs roku pāri brūnam stumbram laižu..
4.2.Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
PiemēriBērni sasēdās zemē ap bļodiņu un pēc kārtas laida karoti apkārt, katrs savu reizi iestrēbdams.
4.3.Mest.
PiemēriNe domājis, ne spriedis, paķēru priedes sprunguli un tad laidu arī šim pa stilbiem.
4.4.Šaut (parasti ar automātisku šaujamieroci).
Piemēri«Nu, un tad es domāju, kas ir, ir, un laidu vienu kārtu [ar automātu] tā labi zemu, lai neķer logā.»
4.5.Virzīt (ūdenī, pa ūdeni, piemēram, laivu).
Piemēri«Kādreiz te stāvēja divdesmit laivu, un pavasarī visas tās laida ūdenī.»
Stabili vārdu savienojumiLaist dibenā.
4.6.Zāģēt, cirst (koku).
Piemēri..mājā palikušas tikai sieva un māsa, tās tad arī laida zemē kokus, tikai svētdienās pārmaiņus atpūzdamās, kad talkā nāca Salenieks.
Stabili vārdu savienojumiLaist no kājas.
4.7.Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
PiemēriSākt laist cimdam īkšķi.
5.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
PiemēriLaist spainī ūdeni.
Stabili vārdu savienojumiLaist (arī pūst) miglu (arī dūmus) acīs.
5.1.Savienojumā ar «cauri», «garām»: neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
PiemēriAizbāznis laiž garām ūdeni.
6.parasti 3. pers.; trans. Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
Piemēri..dzeloņplūmes nepaspēs saknes dziļumā Saist..
7.trans. Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
PiemēriLaist auklu vaļā.
7.1.Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: pārstāt turēt (ko savās rokās).
PiemēriLaist airus no rokām laukā.
Stabili vārdu savienojumiLaist grožus no rokām (laukā, arī ārā).
7.2.Savienojumā ar «vaļā»: atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
PiemēriLaist suni vaļā no ķēdes.
7.3.sar. Savienojumā ar «vaļā»: atbrīvot, atlaist (no darba).
PiemēriKapteini tomēr tik viegli vaļā nelaida. Kad viņu pierunāt neizdevās kadru daļas vīriem, atbrauca no Rīgas pats lielais iestādes priekšnieks.
8.trans. Savienojumā ar «darbā». Izmantot aktīvā darbībā (piemēram, darbarīku, mašīnu).
PiemēriTur kalējs Millers laida darbā smago āmuru pa plato tērauda laktu.
8.1.Savienojumā ar «darbā»: izmantot aktīvā darbībā (sava ķermeņa daļas, ķermeni).
Piemēri..čurkstīte ar visu augumu ierakās zemē, tad laida darbā arī kājiņas un.. veikli ar tām izgrūda atšķelto zemi laukā..
8.2.sar. Savienojumā ar «vaļā»: sākt darbināt, ieslēgt (piemēram, ierīci, mašīnu).
Piemēri«Ventilācija ir, bet pa darba laiku tikai pa daļai var laist vaļā, vējš velk cauri tā, ka to vienīgi koka cilvēks izturētu.»
9.trans. Savienojumā ar «klajā»: izdot (iespieddarbu). Arī publicēt.
PiemēriIzdevniecība «Zvaigzne» laidusi klajā Māra Kundziņa grāmatu «Ķīmija fotoamatiera laboratorijā».
9.1.Savienojumā ar «klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
PiemēriMinhenes valsts naudas kaltuve laidusi klajā piemiņas medaļu..
9.2.sar. Savienojumā ar «cauri»: ļaut publicēt, iestudēt u. tml. (parasti par cenzūru).
PiemēriAspazija lugu pārstrādā.., jo arī citi, kas «Vaideloti» lasījuši, izsaka domas, ka cenzūra to nelaidīs cauri.
10.trans. Dot (pārdošanā, ražošanā, apstrādāšanā).
PiemēriPirmo viņš laidīs solīšanā [ūtrupē] Oša sienas pulksteni..
Stabili vārdu savienojumiLaist zem āmura.
10.1.Pārdot, iznomāt (ko par kādu cenu).
PiemēriPar kādu cenu jūs man to laidīsit?
11.trans. Ļaut (kam) nonākt kādā parasti grūtāk izmantojamā, nevēlamā stāvoklī.
Piemēri«Man māte atsūtījusi biezpienu. Gribat nogaršot? Nu, ēdiet taču, citādi saskābs. Nevar jau mantu laist bojā.»
11.1.Savienojumā ar «garām»: neizmantot (stāvokli, iespēju u. tml.).
PiemēriVar jau būt, ka nevajadzētu laist garām tādu izdevību.
12.intrans. Savienojumā ar «vaļu»: ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām).
PiemēriViņa pretojās vārdiem, cik spēja, bet, kad tas nelīdzēja, tad laida asarām vaļu.
12.1.Savienojumā ar «vaļu»: neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
PiemēriLaid tik bērnam vaļu!
13.trans. Veidot, radīt (skaņas, vārdus).
PiemēriLaist bļāvienu.
Stabili vārdu savienojumiLaist pār lūpām.
13.1.sar. Savienojumā ar «vaļā»: sākt spēcīgi veidot (skaņas).
PiemēriGatis laiž vaļā lielo smējienu.
14.trans. Darīt zināmu, ziņot. Arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
PiemēriViņš būs pusmucu tintes iztērējis, atkal un atkal Kronvaldam ziņu uz Tērbatu laizdams.
15.trans.; novec. Sūtīt (vēstuli).
PiemēriPēc aiziešanas no Lejas Spijēniem Liene viņam laida vēstuli pēc vēstules, viņš neatbildēja.
16.trans. Dzemdēt, radīt.
Piemēri..Broņca, laidusi pasaulē dēlu, gulēja ciešā miegā. Dzemdības bija grūtas.
Stabili vārdu savienojumiDieva laists.
Stabili vārdu savienojumiBaļķus laist. Laist (arī spert) gaisā. Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai).
Avoti: 4. sējums