uzkavēties
uzkavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
PiemēriBrīdi es uzkavējos darbnīcu pagalmā, pārlaidu skatienu nojumēs stāvošajiem kombainiem un citām mašīnām..
1.1.Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
PiemēriUzkavējies dažas stundas robežpilsētiņā Brodos, sanitārvilciens joņoja atkal tālāk..
1.2.pārn. Neilgu laiku pievērsties (kam) — parasti par acīm, skatienu.
Avoti: 8. sējums