Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzkārties
uzkārties -karos, -karies, -karas, pag. -kāros; refl.
1.Refl. → uzkārt. Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
PiemēriLīst pār augsto sētu nav drosmes. Uzkāršos kā joku nostāstos.
Stabili vārdu savienojumiUzkārties kaklā.
1.1.sar. Pakārties1.
PiemēriViņš mēģināja uzkārties.
Avoti: 8. sējums