uzkārt
uzkārt -karu, -kar, -kar, pag. -kāru; trans.
1.Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas. Pakārt (1).
PiemēriUzkārt veļu žāvēties uz auklas.
- Uzkārt veļu žāvēties uz auklas.
- Meistars piegāja pie skapja un izņēma savu mēteli, kas bija rūpīgi uzkārts uz pakaramā.
- ..viņa novilka Dambim mēteli, izņēma man no rokām cepuri un uzkāra vadzī pie sienas.
- Šādus gan lielākus, gan mazākus būrus, kas bija domāti strazdiem, zīlēm un mušķērājiem, Stalžāns uzkāra gan savā dārzā, gan mežā, gan ceļmalas kokos.
1.1.Savienojumā ar «kaklā»: novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
PiemēriUzkārt krelles kaklā.
- Uzkārt krelles kaklā.
- Atvadoties Helēna bija Jonatānam kaklā uzkārusi amuletu..
- ..saģērbjos, uzkaru kaklā binokli un atkal uzkāpju uz klāja.
- Zenta soļoja līdzās ar kaklā uzkārtu roku.
Stabili vārdu savienojumiUzkārt roku kaklā.
- Uzkārt roku kaklā — Atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
Avoti: 8. sējums