Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
neapturams
neapturams -ais; s. -a, -ā
neapturami apst.
1.Nol. divd. → apturēt.
2.Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
PiemēriNeapturama gadu skreja.
  • Neapturama gadu skreja.
  • ..mani pārņēma neapturama vēlēšanās paiet dažus soļus uz priekšu..
  • Ar pilnu pārliecību var teikt, ka neapturams ir Madonas uzplaukums.
  • Revolūcija Krievijā neapturami brieda jau kopš 19. gadsimta vidus.
  • Neapturami runīgs bija viņa tuvākais darba biedrs Lielbiksis..
Avoti: 5. sējums