Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piketēt1
piketēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu [1] (1).
PiemēriPiketēt karavīru atpūtas nometni.
  • Piketēt karavīru atpūtas nometni.
2.Paust savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavēt (ko) ar piketu [1] (2).
PiemēriViņi [strādnieki] piketēja uzņēmumu, kura darbaļaudis, protestējot pret divu arodkustības aktīvistu atlaišanu, bija pieteikuši streiku.
  • Viņi [strādnieki] piketēja uzņēmumu, kura darbaļaudis, protestējot pret divu arodkustības aktīvistu atlaišanu, bija pieteikuši streiku.
  • «Lai piesaistītu plašu visas sabiedrības un valdības uzmanību bezdarba problēmai,.. organizējam daudz manifestāciju, piketējam darba aģentūras..»
  • Pie [izstādes] paviljona vārtiem redzams Džonsona attēls, bet ieeju piketē amerikāņu jaunieši - Vjetnamas kara pretinieki, kuri prasa ASV agresijas izbeigšanu.
2.1.intrans.
Piemēri..attēlā redzam Tokijas telefonistes, kas piketē pie ministrijas ieejas, prasot oficiāli atzīt valsts ierēdņu tiesības streikot.
  • ..attēlā redzam Tokijas telefonistes, kas piketē pie ministrijas ieejas, prasot oficiāli atzīt valsts ierēdņu tiesības streikot.
Avoti: 6-2. sējums