piketēt1
piketēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu [1] (1).
PiemēriPiketēt karavīru atpūtas nometni.
2.Paust savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavēt (ko) ar piketu [1] (2).
PiemēriViņi [strādnieki] piketēja uzņēmumu, kura darbaļaudis, protestējot pret divu arodkustības aktīvistu atlaišanu, bija pieteikuši streiku.
2.1.intrans.
Piemēri..attēlā redzam Tokijas telefonistes, kas piketē pie ministrijas ieejas, prasot oficiāli atzīt valsts ierēdņu tiesības streikot.
Avoti: 6-2. sējums