Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pikēt
pikēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; av.
Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
PiemēriVirs mērķa pirmais bumbvedējs pikēja lejā gandrīz līdz priežu galotnēm un nometa savu nāves kravu.
Stabili vārdu savienojumiPikējošais bumbvedējs.
Avoti: 6-2. sējums