Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pikets1
pikets -a, v.
1.Neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu. u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai.
PiemēriKaravīru pikets.
  • Karavīru pikets.
2.Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
PiemēriTaču piketi drīz atnesa satraucošu ziņu, ka cara žandarmi un karaspēka daļas aplenc fabriku.
  • Taču piketi drīz atnesa satraucošu ziņu, ka cara žandarmi un karaspēka daļas aplenc fabriku.
  • Līdzās teātrim, kur notika mūsu baleta viesizrādes, bija iekārtojies streikojošo metalurgu pikets..
  • Ka modri sargi pie šahtām dežurē strādnieku piketi.
3.Kāršu spēle.
Avoti: 6-2. sējums