nokavēties
nokavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Ierasties vēlāk par paredzēto laiku.
PiemēriViņi pielika soli, Nikolajs nedaudz steidzās, viņam nepatika nokavēties..
- Viņi pielika soli, Nikolajs nedaudz steidzās, viņam nepatika nokavēties..
- Tieši vienpadsmitos nulle nulle Ģirts ieradās darbā. Nokavēties viņš uzskatīja par kauna lietu..
- ..viņš katru rītu kontrolē strādniekus, vai tie ir atnākuši darbā un par cik minūtēm kāds ir nokavējies.
1.1.Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
PiemēriAutobuss nokavējās par desmit minūtēm.
- Autobuss nokavējās par desmit minūtēm.
- Vilciens bija nokavējies.
1.2.Tikt atsūtītam vēlāk par paredzēto laiku (piemēram, par vēstuli, ziņu).
PiemēriPaziņojums nokavējās par vairākām dienām.
- Paziņojums nokavējās par vairākām dienām.
2.Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
PiemēriNokavēties ar rudzu pļauju.
- Nokavēties ar rudzu pļauju.
- Saivas zvejnieku sievu rokās taisni zibēja. Tur bija arī Lērumiene.. Pēdējā brīdī viņai tomēr kaut kas samisējās, tā sāka nervozēt un nokavējās. Citas aizsteidzās priekšā..
2.1.Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
PiemēriNokavēsies siens, nāks virsū rudzi, sastrēgs darbi.
- Nokavēsies siens, nāks virsū rudzi, sastrēgs darbi.
Avoti: 5. sējums