noklabināt
noklabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Īsu bridi klabināt un pabeigt klabināt.
PiemēriNoklabināt durvis.
2.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
PiemēriStārķi, salaidušies, noklabināja.
3.trans.; vienk. Ātri, monotoni norunāt.
Piemēri..darbvede.. skatās uz Arni pāri rakstāmmašīnai un noklabina savu sakāmo, tāpat kā mirkli iepriekš klabinājusi mašīnu.
4.intrans. Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
PiemēriGrūstīdamies un burkšķēdami visi trīs [jaunieši] noklabināja pa kāpnēm pagalmā..
Avoti: 5. sējums