nokavēt
nokavēt -ēju; -ē; -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
PiemēriNokavēt darbu.
1.1.intrans.
PiemēriBelamī droši vien nokavēs, un Uģim kaut reizi būs izdevība pastrādāt viņa vietā.
1.2.Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.). Kavēt (3).
PiemēriNeattaisnoti nokavēta mācību stunda.
1.3.Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
PiemēriHm! Ja neietu uz skolu? Nu, kas gan tas būtu - nokavēt vienu dienu?
1.4.Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
PiemēriNokavēt vilcienu.
2.Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
PiemēriNokavēt pavasara sēju.
Stabili vārdu savienojumiAtgūt nokavēto.
2.1.intrans.
PiemēriAr pulksteni rokās viņš pētīja darbu ātrumu, un, tikko kāda strādniece mazliet nokavēja, viņš.. paziņoja, lai rītu ierodas pēc aprēķina.
2.2.Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
PiemēriNokavēt darba nodošanas termiņu.
3.Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu). Iztērēt.
PiemēriNokavēts laiks, kad mājā tik daudz darba.
3.1.Panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms).
PiemēriTikai dienu vien cilvēkam nokavēja ar tiem saviem kapiem.
4.pareti Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
PiemēriDažu labu cimdu pāri ogas, rieksti nokavēja.
Avoti: 5. sējums