nokaut
nokaut -kauju, -kauj, -kauj, pag. -kāvu; trans.
1.Kaujot nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku).
PiemēriKāzām Grīslis nokāva vepri un darīja alu..
1.1.Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
PiemēriNokaut blusu.
2.Nonāvēt, noslepkavot.
Piemēri«Mēs zinām, kas bija ziemas svētku kaujas: astoņi tūkstoši nokauto latvju strēlnieku..»
2.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
PiemēriEksistences cīņa bija smaga - tā notrulināja cilvēku, nokāva viņā cildenākās jūtas..
3.sar. Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
PiemēriEs jau reiz, spēlēju. Uz vienas kārts uzliku savas jūtas, savu jaunību un savu cieņu. Kārti nokāva. Es zaudēju.
Avoti: 5. sējums