Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nokaulēt
nokaulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Kaulējoties iegūt (ko) par lētāku cenu.
PiemēriAndrejs saprata, ka.. vedumu viņš slikti nokaulējis un ļāvis kupcim nopelnīt vairāk, nekā tas sākumā bija cerējis..
1.1.Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
Piemēri..dzīvespriecīgie, rosīgie lugānieši.. īres maksas prasīja dīvaini augstas, būdami pārliecībā, ka ikviens saprātīgs cilvēks lūkos nokaulēt zemāk.
1.2.Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu summu).
PiemēriNokaulēt divus rubļus.
Avoti: 5. sējums