nokātot
nokātot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; sar.
1.Noiet, nosoļot (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriProtams, piecus sešus kilometrus nokātot tādā negaisā nebija patīkami..
- Protams, piecus sešus kilometrus nokātot tādā negaisā nebija patīkami..
- Nemanot biju nokātojis prāvu gabalu.
- Atpakaļceļu no krustojuma uz mājām, kādus kilometrus piecus gan nāksies nokātot kājiņām..
1.1.intrans. Noiet, nosoļot (visu laikposmu).
PiemēriNokātot pusstundu.
- Nokātot pusstundu.
Avoti: 5. sējums