Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nokaunēties
nokaunēties -os, -ies, -as, pag. -ējos; refl.
Sākt izjust kaunu.
PiemēriBet uzslavas vietā krusttēvs Klāvs mani norāja.. Apjuku un nokaunējos, ka nedrīkstēju ne acu uz augšu pacelt.
Avoti: 5. sējums