nokaunēties
nokaunēties -os, -ies, -as, pag. -ējos; refl.
Sākt izjust kaunu.
PiemēriBet uzslavas vietā krusttēvs Klāvs mani norāja.. Apjuku un nokaunējos, ka nedrīkstēju ne acu uz augšu pacelt.
- Bet uzslavas vietā krusttēvs Klāvs mani norāja.. Apjuku un nokaunējos, ka nedrīkstēju ne acu uz augšu pacelt.
- ..Harijs tad labāk pats izdarīja kādu steidzami darāmu darbu nekā meklēja Lodziņu, domādams, ka tādā veidā neapzinīgais matrozis nokaunēsies un sāks labāk strādāt.
- «Es nekur neiešu,» stingri sacīja Zenta, piesarkusi un nokaunējusies no tēva bāriena.
- pārn. Suņi arī ar saceltām ausīm bija skatījušies uz stirninu, tagad viņi, nokaunējušies un sabijušies, ar nolaistām ausīm tecēja uz māju pusi..
- pārn. Nokaunējās saule, Nosarka kā oga..
Avoti: 5. sējums