nokauties
nokauties -kaujos, -kaujies, -kaujas, pag. -kāvos; refl.
1.sar. Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
PiemēriNokauties ar niekiem.
1.1.Ļoti nopūlēties, cenšoties pārvarēt (ko nevēlamu).
Piemēri..viņš tai bija atsūtījis grāmatu. Nokaudamas ar nevaļu, Gundega to lasīja ilgi.
1.2.Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
Piemēri..visu mūžu nokāvies ar miega badu, bet tagad [vecumā], kā par spīti, mostas puspiecos un pat četros..
2.parasti 3. pers. Nocīnīties (par dzīvniekiem).
Piemēri..ir taču pavasaris un kaķim tāpat kaķa sirds krūtīs. Gan jau nakti viņš pārnāks nokāvies un mežonīgs..
Avoti: 5. sējums